Kādi ir galvenie ieguvumi pēc dzīvojamās mājas siltināšanas?

• Ievērojami samazinās mājas siltumenerģijas patēriņš;
• tiek uzlabots ēkas vizuālais izskats;
• palielinās dzīvokļa īpašumu vērtība.

Ar ko jāsāk, ja dzīvokļu īpašnieki domā par dzīvojamās mājas siltināšanu?

• mājai nepieciešams veikt energoauditu. Energoaudita pārskatā būs informācija par esošajiem ēkas energoefektiv itātes rādītājiem, ēkas siltināšanas priekšlikumiem (kādi darbi jāveic un kādi materiāli jāizmanto), energoefektivitātes rādītāju prognozi pēc siltināšanas pasākumu īstenošanas u.c.
• Kad energoaudits ir gatavs dzīvojamai mājai ir nepieciešams veikt tehniskā projekta vai ēkas fasādes vienkāršotās renovācijas kartes izstrādi (atkarībā no nepieciešamā un vēlamā remontdarbu apjoma mājā).

 

Vai energoauditu var veikt vasarā?

Jā, energoauditu var veikt vasarā un jebkurā citā gada laikā. Savukārt termogrāfiju ir iespējams veikt tikai tad, ja atšķirība starp ēkas telpu temperatūru un āra temperatūru ir vismaz 10 grādi, taču termogrāfija nav obligāta energoaudita pārskata sastāvdaļa.
 

Vai šobrīd ir pieejams Eiropas līdzfinansējums dzīvojamo māju siltināšanai?

Šobrīd ir iespēja saņemt Eiropas Savienības fondu atbalstu māju siltināšanai, to paredz darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa pasākums 4.2.1.1. “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās”, kura mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu un viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Atbalsts paredzēts:

• daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai,
• ēku energosertifikācijai un būvdarbiem energoefektivitātes palielināšanai;
• atjaunojamo energoresrursu (AER) izmantošana ēkās, ja tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota.

Galvenie projekta nosacījumi:

• energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošana ir ekonomiski pamatota
• vienam īpašniekam nepieder vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļa īpašumu vai dzīvojamo telpu grupu skaita (ierobežojums neattiecas uz valstij vai pašvaldībai piederošajiem dzīvokļu īpašumiem)
• energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu iekšējās atdeves rādītājs 20 gadu periodā ir lielāks par 0;
• plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā.

Finansējuma saņēmējs: AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”.
Pasākuma gala labuma guvēji: dzīvokļu īpašnieki.
Atbalsta veidi gala labuma guvējiem:

• grants (līdz 50% no projekta izmaksām);
• garantijas aizdevumi un tiešais AS “Attīstības finanšu institūcijas Altum” aizdevums;
• tehniskās konsultācijas, lai mazinātu riskus energoefektivitātes paaugstināšanas projektu sagatavošanas un īstenošanas stadijā.

Specifiskā atbalsta mērķa pasākuma īstenošanu nodrošina AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, kas nodrošina grantu, aizdevumu un garantiju izsniegšanu dzīvokļu īpašniekiem. ALTUM piedāvā bezmaksas konsultācijas par programmas nosacījumiem, kā arī par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu tehniskās dokumentācijas sagatavošanu.
Dzīvokļu īpašnieki pirms vēršanās sabiedrībā “Altum” var lemt, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu veic energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs ESKO.
Ministru kabineta noteikumi pasākumam 4.2.1.1. “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās”.
 

 

 

Soli pa solim līdz mājokļa atjaunošanai